Mūžības svētdienas dievkalpojums 20. novembrī plkst. 11.00

Baznīcas gads noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Jaunas debesis un jauna zeme, Dievs, kas mājo cilvēku vidū – tik skaistos tēlos Bībele apraksta laika piepildījumu. Utopija? Jā, bet tie, kas tam tic, tiks svētīti. Jo šim sapnim – par pasauli bez ciešanām un sāpēm, bez šķiršanās un asarām, par pasauli, kurā nāve zaudē savas šausmas, – jau tagad piemīt pārveidojošs spēks. Mūžības svētdienā mēs – ticībā uz Augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību – pieminam mūsu šajā baznīcas gadā mirušos tuviniekus. Mēs domājam par tukšumu, ko viņu aiziešana uz visiem laikiem atstājusi mūsu dzīvēs. Un ticam, ka šis iekšējais tukšums pārtaps tukšā telpā mūsos, kurā mājos Dieva mīlestības un mūžības elpa un sajūta, ka nevar tā būt, ka šī cilvēka vairs nekādā veidā nav, kaut kas tur ir, kaut kas vēl būs, kaut kur vēl būs, bet kas un kur un kā, to mēs detaļās nezinam. Jo Kristū visi ir dzīvi. Un mēs ticam – ar mīlestību, ziņkāri, neprātīgu, prātam neaptveramu cerību, ka Dievam ir kāds nodoms, plāns, ideja un ka dzīve nav tikai laiks no piedzimšanas līdz nāvei, bet gan kaut kas daudz lielāks, neaptveramāks, noslēpumaināks – kā kosmosa dziļums, no kura līdz mums atnāk zvaigžņu gaisma.