Mīļie draudzes locekļi, domu un ceļa biedri!
Viens vārds, kas no Bībeles mani ir pēdējo nedēļu laikā uzrunājis īpaši, ir augšupceļš. Vecajā Derībā tā sauca ceļu uz Jeruzālemi, kas vijās augšup. Kad kādā brīdī sajūtam kādu grūtumu, stāvumu, vairs nespējam izslieties tik taisni, pārliecinoši, uzvaroši kā līdz šim, kad gaita palēninās un elpa kļūst smagāka, biežāk jāapstājas atvilkt elpu, tad tā ir zīme, ka sācies augšupceļš. Es domāju, ka šādā Augšupceļā tagad atrodas arī mūsu draudze.
Mēs katrs šo ceļu piedzīvojam savādāk. Vieniem smagums lielāks, citiem mazāks. Vieni par to, kas palicis aiz muguras, patiešām sēro un ir ļoti bēdīgi. Vēl citi nogaidoši skatās, ar ko šis viss beigsies, jo ir notikušā apjukuši un samulsināti. Citi sparīgi izvirzās priekšgalā. Vieni ir izturīgāki, citi vājāki. Vieni iet pa priekšu, citi noskumuši kāto aizmugurē. Bet visi mēs ejam kopā. Un mums ir jāatrod šī ceļa īstais ritms. Tas ir Augšupceļš. Tas ir ceļš kopā ar citiem. Tas ir ceļš, kurā dalāmies un palīdzam panest to, kas kļūst nepanesams. Tas ir ceļš, kas mums iemāca solidaritāti, brālību, cieņu vienam pret otru, izpratni. Kad kāda gaisma izsīkst manī, tā joprojām deg otrā. Kad kaut kas iedegas otrā, tas var ko aizdedzināt manī. Un Augšupceļu iet nozīmē ne tikai kopā iet, bet arī kopā palikt. Vienam otru pagaidot, nevienu aizmugurē neatstājot, nevienu nepametot un nevienam nepārmetot. Augšupceļš ir ceļš, kurā mums jāpaliek kopā. Tas ir mūsu draudzes ceļš tagad.
Rit septembra pēdējā nedēļa. Un šīs nedēļas pirmā diena bija vēsturiska. Tās vakarā no Lutera baznīcas pusdienas laikā atvestais altāris Anglikāņu baznīcā jau bija uzstādīts un pārsteidzoši bija redzēt, cik labi tas iederas savās mājās – it kā simts gadu tur jau būtu stāvējis. Tas patiešām ir acīmredzami atgriezies mājās, jo mums tik ilgi kalpojušais altāris un Anglikāņu dievnama telpa sader kā cimds ar roku. Taču tagad mums priekšā tas, kas nebija iespējams pirms 55 gadiem – celt pašiem savu altāri. Tas iekrīt laikā, kad darbu mums netrūkst, taču altāris ir dievnama centrs, tas ir Dieva galds, ap kuru pulcējas draudze un bez kura nav iedomājama ne baznīcas telpa, ne mūsu dzīve, ne mūsu attiecības. Mums ir vajadzīgs Dieva galds, ap kuru pulcēties, pie kura būt kopā – jebkuram ar jebkuru. Tāpēc altāris ir mūsu prioritāte, kura tapšanas dēļ varbūt dažs labs cits darbs jānoliek malā. Bet viss ir Dieva un mūsu kopējās rokās, sirdī, gribā un nodomā. Mums izdosies. Tam es ticu.
Ar arhitektu un interjera dizaineru atbalstu esam izveidojuši vienkāršu pagaidu altāri minimālisma garā, kas altārtelpai iedod tādu kā viegluma un pacilātības gaisotni. Svētdien, 27. septembrī, pagaidu altāri iesvētīs arhibīskaps Jānis Vanags un dievkalpojumā dziedās mūsu draudzes koris.
Šajā nedēļā mūsu Draudzes centrs, kuram nākamgad svinēsim 10 gadu jubileju, piedalījās Eiropas Kultūras mantojuma dienās un piektdien bija atvērts interesentiem apskatei. Nākamgad mums priekšā divas lielas jubilejas – Lutera baznīcai 130 un draudzes centram 10 gadi. Pēc Kovidlaika krīzes darbu ir atsākusi baznīcas jubilejas gatavošanas darba grupa un plānotā jubilejas nedēļa – 2021. gada 22.-28. februāris – šķiet, būs satura un formas ziņā pārsteigumiem bagāta un noslēgsies ar svētku dievkalpojumu svētdienā.
Septembrī ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu ir sākts ilgi gaidītais baznīcas ērģeļu remonts. Laika gaitā dažas ērģeļu daļas ir krietni nolietojušās un ir pēdējais brīdis tās savest kārtībā. Šobrīd tiek remontētas vējlādes, līdz ar to ērģelēs skan tikai viens manuālis no diviem – klusāk, ierobežotāk, bet skan. Tā tas paliks līdz pat decembrim, kad ērģeļu remonta pirmā kārta noslēgsies. Mūsu ērģeles baznīcā atrodas kopš 1893.gada un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kopš 23. augusta svētdienu dievkalpojumi ir atgriezušies baznīcā, un mēs esam ļoti pateicīgi par pilnīgi nejauši mūsu lietošanā iegūtajiem individuālajiem stikla biķerīšiem, ar kuriem varam bez bažām šajā laikā saņemt Svēto Vakarēdienu. Esam izlēmuši turpināt arī digitāla svētbrīža ierakstīšanu katru nedēļu, jo interese par to ir liela. Pagājušajā svētdienā testa režīmā pirmo reizi tika Facebook un Youtube vietnēs straumēts viss svētdienas dievkalpojums, tomēr šī projekta turpinājums ir atkarīgs no brīvprātīgajiem un arī no finansēm.
Septembrī ir sācies otra draudzes mācītāja meklēšanas process, tomēr tas prasīs ilgāku laiku. Esam kopā ar Žaneti Droni, Inesi Ebeli, Viesturu Kuļikovski un Kasparu Zemīti izveidojuši nelielu darba grupu – viņi ir mani palīgi un konsultanti šī jautājuma risināšanā. Es ceru, ka līdz Ziemsvētkiem to būs iespējams īstenot, bet, protams, neko solīt neviens nevar.
Līdztekus uz pirmo tikšanos nākamnedēļ sanāk Nominācijas komisija kandidātu izvirzīšanai draudzes padomes vēlēšanām nākamā gada pavasarī.
Šajās jau vairāk kā 50 dienās kopš augusta sākuma ir notikušas 5 draudzes padomes un 2 valdes sēdes. Svarīgākie diskutējamie jautājumi bijuši par ērģeļu remontu, baznīcas apgaismojuma projektu, draudzes darbinieku slodžu un amatu reorganizāciju.
Vēl viens nozīmīgs notikums – pavisam drīz iesāksies Dvēseļu dārza (piemiņas vieta nedzīvi dzimušiem bērniem) izveidošana mūsu baznīcas priekšā. Sākotnējais projekts, saglabājot savu pamatideju un būtību, ir ticis vienkāršots un to var realizēt par tiem ziedojumiem, kuri ir šobrīd mūsu rīcībā. Tā kā līdzšinējā Dvēseļu dārzā pie Alberta baznīcas Liepājas ielā ar nākamo gadu vairs bērniņu pelnus apglabāt nevarēs, mums savs Dvēseļu dārzs ir jāizveido, vēlākais, līdz nākamā gada pavasarim, un tas kļūs par Latvijā vienīgo, kurā vecāki varēs atvadīties no saviem nedzīvi dzimušajiem bērniem. Te paveras iespēja jaunam kalpošanas virzienam – sērojošo vecāku garīgam un cita veida atbalstam.
Šajā laikā pirmo reizi pēc Kovidlaika krīzes ir atsākusies aktīva semināru un nodarbību dzīve mūsu Draudzes centrā. Draudzes sociālais uzņēmums “Centrs cilvēka izaugsmei “Torņakalns”” ir organizējis dažādus seminārus: par sava aicinājuma meklēšanu; par to, kā izprast un atbalstīt pusaudzi krīzē; sarunu festivāla “Lampa” ietvaros Draudzes centrā notika diskusija par Post-covid kristietību; notika seminārs par garīgo lasīšanu jeb lūgšanu ar atvērtu sirdi, kā arī par to, kā ceļš cauri sērām var vest pie dziedinātas sirds. Ir atsākusies arī atbalsta grupa līdzatkarīgajiem. Seminārus vadīja Nils Sakss Konstantinovs, Juris Cālītis, Aija Greiema, Rinalds Grants, Dace Zušmane, Žanete Drone. Tuvākajā laikā paredzētas nodarbības par to, kā atpazīt un novērst mobingu skolā (Kristīne Dūdiņa), sapņu analīzi Junga analītiskās psiholoģijas redzējumā (Guna Berga), un kā sekmēt veselīgas partneru attiecības cauri gadiem (Diāna Zande). Oktobrī notiks arī seminārs atbalstam pēc škiršanās.
Ir notikušas un notiek dažas izmaiņas arī algoto un brīvprātīgo darbinieku rindās. 30. septembrī savas darba gaitas noslēdz draudzes lietvede Vineta Muižniece, un viņas vietā darbu sāk Linda Naudiņa, lietvedes pienākumus savienojot ar draudzes mūzikas dzīves koordinēšanu un vadīšanu. Savu darbu aktīvi iesākusi jaunievēlētā draudzes valdes priekšsēdētāja Inese Stankeviča. Pērminderu darbu koordinēšanu noslēdzis Aigars Roziņš – viņa pienākumus daļēji pārņēmis Nils Graustiņš, savukārt altārlasītāju koordinēšanu no Guntas Sprances pārņem Ilmārs Rikmanis un Laura Dzenīte. Sirsnīgs paldies Vinetai, Aigaram un Guntai par ilggadīgo un nozīmīgo darbu un kalpošanu!
Savukārt oktobris mūsu draudzē būs draudzēšanās mēnesis. Tā kā no 5. oktobra līdz 6. novembrim es būšu ikgadējā atvaļinājumā, ko savienošu ar pētniecības darbu arī ārpus Latvijas, dievkalpojumos mēs satiksimies ar citu Rīgas draudžu mācītājiem, iepazīstot un piedzīvojot kristīgās kopienas daudzveidību un brālīgumu. 11. un 18. oktobrī svētdienas dievkalpojumā kalpos Rīgas Vecās sv. Ģertrūdes draudzes mācītāji, bet 25. oktobrī un 1. novembrī – Rīgas Doma draudzes mācītāji. Savukārt sestdienas vakaros mūsu draudzes locekles un evaņģēlistes Lindas Straumes vadībā piedzīvosim īpašu meditāciju ciklu kontemplatīvo dievkalpojumu ietvarā.
Liels paldies visiem draudzes locekļiem, brīvprātīgajiem kalpotājiem, darbiniekiem, padomes un valdes locekļiem par atbalstu un sirds siltumu, aktīvu iesaistīšanos un jaunradi šajā mūsu draudzei ne vienkāršajā laikā!
Sirsnībā
jūsu mācītājs Linards Rozentāls
